vagher

Old Swedish

Etymology

From Old Norse vágr, from Proto-Germanic *wēgaz.

Noun

vagher m

1. ocean, sea
2. wave
3. inlet, bay

Declension

Declension of vāgher (strong a-stem)

masculine	singular		plural
	indefinite	definite	indefinite	definite
nominative	vāgher	vāghrin	vāghar	vāghanir, vāghaner
accusative	vāgh	vāghin	vāgha	vāghana
dative	vāghi, vāghe	vāghinum, vāghenom	vāghum, vāghom	vāghumin, vāghomen
genitive	vāghs	vāghsins	vāgha	vāghanna