venenatus
Latin edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /u̯e.neːˈnaː.tus/, [u̯ɛneːˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ve.neˈna.tus/, [veneˈnäːt̪us]
Adjective edit
venēnātus (feminine venēnāta, neuter venēnātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | venēnātus | venēnāta | venēnātum | venēnātī | venēnātae | venēnāta | |
| Genitive | venēnātī | venēnātae | venēnātī | venēnātōrum | venēnātārum | venēnātōrum | |
| Dative | venēnātō | venēnātō | venēnātīs | ||||
| Accusative | venēnātum | venēnātam | venēnātum | venēnātōs | venēnātās | venēnāta | |
| Ablative | venēnātō | venēnātā | venēnātō | venēnātīs | |||
| Vocative | venēnāte | venēnāta | venēnātum | venēnātī | venēnātae | venēnāta | |
References edit
- “venenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “venenatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- venenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.