veracitas

Latin

Etymology

vērāx +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /u̯eːˈraː.ki.taːs/, [u̯eːˈräːkɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /veˈra.t͡ʃi.tas/, [veˈräːt͡ʃit̪äs]

Noun

vērācitās f (genitive vērācitātis); third declension

1. (Medieval Latin) veracity, truthfulness

Declension

• Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	vērācitās	vērācitātēs
Genitive	vērācitātis	vērācitātum
Dative	vērācitātī	vērācitātibus
Accusative	vērācitātem	vērācitātēs
Ablative	vērācitāte	vērācitātibus
Vocative	vērācitās	vērācitātēs

Descendants

• → English: veracity
• → German: Verazität
• → Italian: veracità
• → French: véracité

References

• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “veracitas”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC