vienīgs

Latvian

Etymology

From viens (“one”) +‎ -īgs.

Adjective

vienīgs (definite vienīgais, comparative vienīgāks, superlative visvienīgākais, adverb vienīgi)

1. only, unique (of which there is no more than one)

   vienīgais bērns ― only child

   tā ir vienīgā izeja ― that is the only way out

   tas ir viņa vienīgais prieks ― that is his only joy

   vienīgais ļaunums ir tas, ka bus ilgi jāgaida ― the only bad thing is that it will be a long wait

   mana vienīgā manta ir mētelis vecs un priecīga dziesma ― my only treasure is an old coat and a joyful song

   mūsu vienīgais vilciens aizgājis tikko pirms divām minutēm ― our only train had left just two minutes ago

2. (definite form) the only one, the only thing (that of which there is no more than one)

   viņš ir vienīgais, kas pieteicies ― he is the only one who applied

   vienīgais, kas Klāvam vēl atlikās, tā bija skaudība ― the only thing still left for Klāvs was envy

   ja tauta zaudē nacionālo valstiskumu, nacionālo ekonomiku, tad vienīgais, kas spēj saglabāt, izglābt pašu tautu, ir nacionāla kultūra ― if a people loses its national statehood, its national economy, then the only thing that can save this people is the national culture

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of vienīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	vienīgs	vienīgi		vienīga	vienīgas
accusative (akuzatīvs)	vienīgu	vienīgus		vienīgu	vienīgas
genitive (ģenitīvs)	vienīga	vienīgu		vienīgas	vienīgu
dative (datīvs)	vienīgam	vienīgiem		vienīgai	vienīgām
instrumental (instrumentālis)	vienīgu	vienīgiem		vienīgu	vienīgām
locative (lokatīvs)	vienīgā	vienīgos		vienīgā	vienīgās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—