vitalitas

Latin

Etymology

vitalis +‎ -tas.

Noun

vītālitās f (genitive vītālitātis); third declension

1. life, vitality (vital force)

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	vītālitās	vītālitātēs
Genitive	vītālitātis	vītālitātum
Dative	vītālitātī	vītālitātibus
Accusative	vītālitātem	vītālitātēs
Ablative	vītālitāte	vītālitātibus
Vocative	vītālitās	vītālitātēs

Related terms

• vītālis

Descendants

• Catalan: vitalitat
• English: vitality
• French: vitalité
• Italian: vitalità
• Portuguese: vitalidade
• Romanian: vitalitate
• Spanish: vitalidad

References

• “vitalitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• vitalitas in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• vitalitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.