voratrix

Latin

Etymology

vorā(tor) (“devourer”) +‎ -trīx (“-ess”, feminine agent noun suffix)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯oˈraː.triːks/, [u̯ɔˈräːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /voˈra.triks/, [voˈräːt̪riks]

Noun

vorātrīx f (genitive vorātrīcis, masculine vorātor); third declension

1. (Late Latin) devourer (female)

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	vorātrīx	vorātrīcēs
Genitive	vorātrīcis	vorātrīcum
Dative	vorātrīcī	vorātrīcibus
Accusative	vorātrīcem	vorātrīcēs
Ablative	vorātrīce	vorātrīcibus
Vocative	vorātrīx	vorātrīcēs

Descendants

• Italian: voratrice