zinība
See also: zinībā
Latvian
editEtymology
editA neologism, created from zina (“news, knowledge”) + -ība in the second half of the 18th century by Juris Alunāns, at first as zinātnība, later (1878) officially changed to zinība by a commission of the Riga Latvian society, and finally replaced by A. Kronvalds' coinage zinātne, which became the standard form in the beginning of the 20th century.[1]
Noun
editzinība f (4th declension)
Declension
editDeclension of zinība (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | zinība | zinības |
accusative (akuzatīvs) | zinību | zinības |
genitive (ģenitīvs) | zinības | zinību |
dative (datīvs) | zinībai | zinībām |
instrumental (instrumentālis) | zinību | zinībām |
locative (lokatīvs) | zinībā | zinībās |
vocative (vokatīvs) | zinība | zinības |
Synonyms
editReferences
edit- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “zinātne”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN