drīkstēt

Latvian

Etymology

From an earlier drīstēt (still dialectally attested) with an epenthetic k, the intensive form of an older verb *drīst, from a stem *drīs-, from Proto-Baltic *drins-, from the (nasalized) zero grade form *dʰr̥ns- of the Proto-Indo-European stem *dʰers-, *dʰres-, *dʰros- (“to dare, to be brave, to attack”) (whence also Latvian drošs (“brave, safe, sure”), q.v.). Cognates include Lithuanian drį̃sti, Sanskrit धृष्णोति (dhṛṣṇóti, “to be brave, to be courageous, to dare”).

Pronunciation

• IPA^(key): [dɾìːkstɛ̂ːt]

(file)

Verb

drīkstēt (transitive, 3rd conjugation, present drīkstu, drīksti, drīkst, past drīkstēju)

1. may; be allowed, authorized, have the right (to do something)

   vai drīkstu ienākt? ― may I come in?

   vai tu drīksti iet peldēt? ― are you allowed to go swimming?

   tu nedrīksti to darīt ― you may not, are not allowed to do that

   slimnieks vēl nedrīkst celties ― the patient is not allowed to get up yet

   vai nu es drīkstēju tos kokus cirst, un tad man nekas nav jāmaksā, vai es viņus nedrīkstēju cirst, un tad es esmu zaglis? ― either I was allowed, had the right to cut (down) those trees, and then I don't have to pay anything, or then I was not allowed, didn't have the right to cut (them), and then I am a thief?

2. can; to be possible, desirable

   tu esi jau pieaudzis, tāpēc es domāju, ka drīkstu to atstāstīt ― you are already a grownup, so I think that I now may, am allowed to retell it (= tell that story again)

   Ozols saprata, ka ilgāk nedrīkst vilcināties, jāatklāj sapulce, kaut arī reģistrācija vēl nebija sagatavota ― Ozols understood that he could not hesitate any longer, it was necessary to open the meeting, even though the registration had not yet been prepared

3. to dare, to encourage oneself (to do something)

   vai drīkstētu viņu traucēt, ieiet izrunāties? ― would he have time (lit. could he be disturbed) to be visited to talk it over?

   arī pats Bite nebija nekāds runātājs, bet tā iedresēts, ka sievas un meitas klātbūtnē drīkstēja tikai piebalsot ― by himself Bite wasn't a big talker, and he was trained in such a way that in the presence of his wife and daughter he dared only agree

Conjugation

conjugation of drīkstēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	drīkstu	drīkstēju	drīkstēšu	—
2nd pers. sg.	tu	drīksti	drīkstēji	drīkstēsi	drīksti
3rd pers. sg.	viņš, viņa	drīkst	drīkstēja	drīkstēs	lai drīkst
1st pers. pl.	mēs	drīkstam	drīkstējām	drīkstēsim	drīkstēsim
2nd pers. pl.	jūs	drīkstat	drīkstējāt	drīkstēsiet, drīkstēsit	drīkstiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	drīkst	drīkstēja	drīkstēs	lai drīkst
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	drīkstot		Present Active 1 (Adj.)		drīkstošs
Past	esot drīkstējis		Present Active 2 (Adv.)		drīkstēdams
Future	drīkstēšot		Present Active 3 (Adv.)		drīkstot
Imperative	lai drīkstot		Present Active 4 (Obj.)		drīkstam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		drīkstējis
Present	drīkstētu		Present Passive		drīkstams
Past	būtu drīkstējis		Past Passive		drīkstēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jādrīkst		Infinitive (nenoteiksme)		drīkstēt
Conjunctive 1	esot jādrīkst		Negative Infinitive		nedrīkstēt
Conjunctive 2	jādrīkstot		Verbal noun		drīkstēšana

Derived terms

• uzdrīkstēt, uzdrīkstēties