Etymology
edit
From dzīvs (“alive”) + -nieks, or perhaps dzīv(ot) (“to live”) + -nieks. The original meaning of this word was “living person,” “inhabitant” (now dzīvotājs, iedzīvotājs). The modern meaning of “animal” or “living being” first appeared in the 1860s, in writings by J. Alunāns, following the model of Russian живо́тное (živótnoje), and was registered in dictionaries in the 1870s. Formerly other expressions had been used for this meaning (e.g. dzīvs radījums (“living creature”), or also more specific terms like lops (“farm animal”) or zvērs (“beast”)).[1]
Pronunciation
edit
dzīvnieks m (1st declension)
- animal (living being that feeds on organic matter and is capable of moving but not of abstract thinking)
- zemākie dzīvnieki ― lower animals
- dienas, nakts dzīvnieki ― diurnal, nocturnal animals
- meža dzīvnieki ― forest animals
- mājas dzīvnieki ― pets (lit. house animals)
- izmēģinājumu dzīvnieki ― experimental animals (= guinea pigs)
- reti dzīvnieki ― rare animals
- aizsargājami dzīvnieki ― protected animals
- izmirstoši dzīvnieki ― endangered animals
- dzīvnieku gaļa ― animal meat
- dzīvnieku tauki ― animal fat
- dzīvnieku valsts ― the animal kingdom
- dzīvnieku pasakas ― tales (about) animals
- tautas dziesmas atklāj dzīvnieku nozīmi cilvēku dzīvē un māca bērniem tos mīlēt un saudzēt ― folk songs reveal the importance of animals in people's lives and teach children to love and take care of them
Declension
edit
Declension of dzīvnieks (1st declension)
Synonyms
edit
Derived terms
edit
Related terms
edit
References
edit
