neprāts
Latvian edit
Etymology edit
From ne- + prāts (“reason, understanding, mind”).
Noun edit
neprāts m (1st declension)
- folly, (mental condition, in which a person acts foolishly)
- “ne karš, ne nelaimes gadījums nav vainīgi,” viņš sacīja; “vainīgs ir cilvēka neprāts” ― “neither war, nor unhappy events are to blame,” he said; “the culprit is human folly”
- folly, madness, absurd (behavior or actions that express such a condition)
- tāda rīcība ir tīrais neprāts ― this conduct, behavior is pure folly
- viņš drāzās projām kā neprātā ― he rushed away like a madman (lit. as if in madness)
- mīlēt, ienīst līdz neprātam ― to love, to hate passionately (lit. to madness)
- uzsākt kauju ar milzīgo armiju būtu neprāts ― to begin a battle with (such) a huge army would be madness, absurd
- craziness, madness (state of strong mental disorder)
- te es uzzināju, ka Valdis nošuts; pēc kapitulācijas izejot brīvē, es esot bijusi tuvu neprātam ― here I found out that Valdis had been shot; having been in freedom after the capitualtion, I have been close to madness
- boldness, audacity
- jautrs un nebēdnīgs līdz neprātam, Ričs pāris stundās bez acīm redzama iemesla varēja ieslīgt bezcerīgā apātijā ― playful and audaciously mischievous (lit. mischievous to audacity, to the point of being bold), Ričs could, in a couple of hours, without apparent reason, fall into hopeless apathy
Declension edit
Declension of neprāts (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | neprāts | — |
| accusative (akuzatīvs) | neprātu | — |
| genitive (ģenitīvs) | neprāta | — |
| dative (datīvs) | neprātam | — |
| instrumental (instrumentālis) | neprātu | — |
| locative (lokatīvs) | neprātā | — |
| vocative (vokatīvs) | neprāt | — |