ķīmiķe

See also: ķīmiķē

Latvian

Etymology

From ķīmiķis (“chemist”) +‎ -e (“fem.”).

Noun

ķīmiķe f (5th declension, masculine form: ķīmiķis)

1. (female) chemist (a specialist in chemistry)

Declension

Declension of ķīmiķe (5th declension)

	singular	plural
nominative	ķīmiķe	ķīmiķes
genitive	ķīmiķes	ķīmiķu
dative	ķīmiķei	ķīmiķēm
accusative	ķīmiķi	ķīmiķes
instrumental	ķīmiķi	ķīmiķēm
locative	ķīmiķē	ķīmiķēs
vocative	ķīmiķe	ķīmiķes

Related terms

• ķīmija
• ķīmisks