apricitas

Latin

Etymology

From aprīcus (“sunny”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /aːˈpriː.ki.tas/, [äːˈpriːkɪt̪äs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /aˈpri.t͡ʃi.tas/, [äˈpriːt͡ʃit̪äs]

Noun

āprīcitās f (genitive āprīcitātis); third declension

1. apricity, sunniness, sunshine
2. the clearness of the day

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	āprīcitās	āprīcitātēs
Genitive	āprīcitātis	āprīcitātum
Dative	āprīcitātī	āprīcitātibus
Accusative	āprīcitātem	āprīcitātēs
Ablative	āprīcitāte	āprīcitātibus
Vocative	āprīcitās	āprīcitātēs

Descendants

• English: apricity

References

• “apricitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• apricitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.