belualis
LatinEdit
EtymologyEdit
From belua ("beast, monster") + -alis
PronunciationEdit
- (Classical) IPA(key): /beː.luˈaː.lis/, [beːɫ̪uˈäːlɪs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /be.luˈa.lis/, [bɛluˈɑːlis]
AdjectiveEdit
bēluālis (neuter bēluāle); third-declension two-termination adjective
DeclensionEdit
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | bēluālis | bēluāle | bēluālēs | bēluālia | |
| Genitive | bēluālis | bēluālium | |||
| Dative | bēluālī | bēluālibus | |||
| Accusative | bēluālem | bēluāle | bēluālēs bēluālīs |
bēluālia | |
| Ablative | bēluālī | bēluālibus | |||
| Vocative | bēluālis | bēluāle | bēluālēs | bēluālia | |
ReferencesEdit
- belualis in Charlton T. Lewis and Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879
- belualis in Gaffiot, Félix, Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette, 1934