belualis

Latin

Etymology

From bēlua +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /beː.luˈaː.lis/, [beːɫ̪uˈäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /be.luˈa.lis/, [beluˈäːlis]

Adjective

bēluālis (neuter bēluāle); third-declension two-termination adjective

1. bestial, brutish

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	bēluālis	bēluāle		bēluālēs	bēluālia
Genitive	bēluālis			bēluālium
Dative	bēluālī			bēluālibus
Accusative	bēluālem	bēluāle		bēluālēs bēluālīs	bēluālia
Ablative	bēluālī			bēluālibus
Vocative	bēluālis	bēluāle		bēluālēs	bēluālia

References

• “belualis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• belualis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.