brūnīgs

Latvian

From brūns (“brown”) +‎ -īgs.

brūnīgs (definite brūnīgais, comparative brūnīgāks, superlative visbrūnīgākais, adverb brūnīgi)

with a tone of brown, brownish
viršu un griķu medus ir brunīgs ― heather and buckwheat honey is brownish

pirmo reizi mūžā garšoju cukurniedru cukuru, tāds brūnīgs, salds un dabīgs ― for the first time in my life I am tasting sugarcane sugar, so brownish, sweet and natural

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of brūnīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	brūnīgs	brūnīgi	brūnīga	brūnīgas
accusative (akuzatīvs)	brūnīgu	brūnīgus	brūnīgu	brūnīgas
genitive (ģenitīvs)	brūnīga	brūnīgu	brūnīgas	brūnīgu
dative (datīvs)	brūnīgam	brūnīgiem	brūnīgai	brūnīgām
instrumental (instrumentālis)	brūnīgu	brūnīgiem	brūnīgu	brūnīgām
locative (lokatīvs)	brūnīgā	brūnīgos	brūnīgā	brūnīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—