bubula

Latin

Etymology

From būbulus (“of or pertaining to cattle or oxen”), from bōs (“ox, bull”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈbuː.bu.la/, [ˈbuːbʊɫ̪ä]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈbu.bu.la/, [ˈbuːbulä]

Noun

būbula f (genitive būbulae); first declension

1. meat of cattle, beef

Declension

First-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	būbula	būbulae
Genitive	būbulae	būbulārum
Dative	būbulae	būbulīs
Accusative	būbulam	būbulās
Ablative	būbulā	būbulīs
Vocative	būbula	būbulae

Related terms

• bōs
• bovārius
• bovātim
• bovicīdium
• bovīlla
• bovīllus
• bovīnus
• būbalus
• būbīle
• Būbōna
• bubsequa
• bubulcārius
• bubulcitō
• bubulcus
• būbulīnus
• būbulus

 

References

• bubula in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)