bubulinus
Latin edit
Etymology edit
From būbulus (“of or pertaining to cattle”) + -īnus.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /buː.buˈliː.nus/, [buːbʊˈlʲiːnʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /bu.buˈli.nus/, [bubuˈliːnus]
Adjective edit
būbulīnus (feminine būbulīna, neuter būbulīnum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | būbulīnus | būbulīna | būbulīnum | būbulīnī | būbulīnae | būbulīna | |
| Genitive | būbulīnī | būbulīnae | būbulīnī | būbulīnōrum | būbulīnārum | būbulīnōrum | |
| Dative | būbulīnō | būbulīnō | būbulīnīs | ||||
| Accusative | būbulīnum | būbulīnam | būbulīnum | būbulīnōs | būbulīnās | būbulīna | |
| Ablative | būbulīnō | būbulīnā | būbulīnō | būbulīnīs | |||
| Vocative | būbulīne | būbulīna | būbulīnum | būbulīnī | būbulīnae | būbulīna | |
Synonyms edit
Related terms edit
References edit
- “bubulinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- bubulinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.