Open main menu

Wiktionary β

candelabrarius

Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

From candēlābrum (candlestick), from candēla (candle, taper).

PronunciationEdit

  • (Classical) IPA(key): /kan.deː.laːˈbraː.ri.us/, [kan.deː.ɫaːˈbraː.ri.ʊs]

NounEdit

candēlābrārius m (genitive candēlābrāriī); second declension

  1. A candlestick or chandelier maker.

InflectionEdit

Second declension.

Case Singular Plural
nominative candēlābrārius candēlābrāriī
genitive candēlābrāriī candēlābrāriōrum
dative candēlābrāriō candēlābrāriīs
accusative candēlābrārium candēlābrāriōs
ablative candēlābrāriō candēlābrāriīs
vocative candēlābrārie candēlābrāriī

Related termsEdit

ReferencesEdit