desperatus

LatinEdit

EtymologyEdit

Past participle of desperare (to despair), active infinitive of dēspērō (I despair).

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

dēspērātus (feminine dēspērāta, neuter dēspērātum, comparative dēspērātior, superlative dēspērātissimus); first/second-declension adjective

  1. desperate, hopeless
  2. despairing
  3. reckless

DeclensionEdit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēspērātus dēspērāta dēspērātum dēspērātī dēspērātae dēspērāta
Genitive dēspērātī dēspērātae dēspērātī dēspērātōrum dēspērātārum dēspērātōrum
Dative dēspērātō dēspērātō dēspērātīs
Accusative dēspērātum dēspērātam dēspērātum dēspērātōs dēspērātās dēspērāta
Ablative dēspērātō dēspērātā dēspērātō dēspērātīs
Vocative dēspērāte dēspērāta dēspērātum dēspērātī dēspērātae dēspērāta

Related termsEdit

DescendantsEdit

ReferencesEdit