Esperanto

edit

Etymology

edit

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Compare Ido desespero, English despair.

Pronunciation

edit
  • IPA(key): [desˈpero]
  • Rhymes: -ero
  • Hyphenation: des‧pe‧ro

Noun

edit

despero (accusative singular desperon, plural desperoj, accusative plural desperojn)

  1. deep despair

See also

edit

Latin

edit

Etymology

edit

From de- +‎ spero.

Pronunciation

edit

Verb

edit

dēspērō (present infinitive dēspērāre, perfect active dēspērāvī, supine dēspērātum); first conjugation

  1. to have no hope of
  2. to despair of

Conjugation

edit
   Conjugation of dēspērō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēspērō dēspērās dēspērat dēspērāmus dēspērātis dēspērant
imperfect dēspērābam dēspērābās dēspērābat dēspērābāmus dēspērābātis dēspērābant
future dēspērābō dēspērābis dēspērābit dēspērābimus dēspērābitis dēspērābunt
perfect dēspērāvī dēspērāvistī,
dēspērāstī1
dēspērāvit,
dēspērāt1
dēspērāvimus,
dēspērāmus1
dēspērāvistis,
dēspērāstis1
dēspērāvērunt,
dēspērāvēre,
dēspērārunt1
pluperfect dēspērāveram,
dēspērāram1
dēspērāverās,
dēspērārās1
dēspērāverat,
dēspērārat1
dēspērāverāmus,
dēspērārāmus1
dēspērāverātis,
dēspērārātis1
dēspērāverant,
dēspērārant1
future perfect dēspērāverō,
dēspērārō1
dēspērāveris,
dēspērāris1
dēspērāverit,
dēspērārit1
dēspērāverimus,
dēspērārimus1
dēspērāveritis,
dēspērāritis1
dēspērāverint,
dēspērārint1
passive present dēspēror dēspērāris,
dēspērāre
dēspērātur dēspērāmur dēspērāminī dēspērantur
imperfect dēspērābar dēspērābāris,
dēspērābāre
dēspērābātur dēspērābāmur dēspērābāminī dēspērābantur
future dēspērābor dēspērāberis,
dēspērābere
dēspērābitur dēspērābimur dēspērābiminī dēspērābuntur
perfect dēspērātus + present active indicative of sum
pluperfect dēspērātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēspērātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēspērem dēspērēs dēspēret dēspērēmus dēspērētis dēspērent
imperfect dēspērārem dēspērārēs dēspērāret dēspērārēmus dēspērārētis dēspērārent
perfect dēspērāverim,
dēspērārim1
dēspērāverīs,
dēspērārīs1
dēspērāverit,
dēspērārit1
dēspērāverīmus,
dēspērārīmus1
dēspērāverītis,
dēspērārītis1
dēspērāverint,
dēspērārint1
pluperfect dēspērāvissem,
dēspērāssem1
dēspērāvissēs,
dēspērāssēs1
dēspērāvisset,
dēspērāsset1
dēspērāvissēmus,
dēspērāssēmus1
dēspērāvissētis,
dēspērāssētis1
dēspērāvissent,
dēspērāssent1
passive present dēspērer dēspērēris,
dēspērēre
dēspērētur dēspērēmur dēspērēminī dēspērentur
imperfect dēspērārer dēspērārēris,
dēspērārēre
dēspērārētur dēspērārēmur dēspērārēminī dēspērārentur
perfect dēspērātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēspērātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēspērā dēspērāte
future dēspērātō dēspērātō dēspērātōte dēspērantō
passive present dēspērāre dēspērāminī
future dēspērātor dēspērātor dēspērantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēspērāre dēspērāvisse,
dēspērāsse1
dēspērātūrum esse dēspērārī dēspērātum esse dēspērātum īrī
participles dēspērāns dēspērātūrus dēspērātus dēspērandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēspērandī dēspērandō dēspērandum dēspērandō dēspērātum dēspērātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Descendants

edit

References

edit
  • despero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • despero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • despero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to despair of one's position: desperare suis rebus

Spanish

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /desˈpeɾo/ [d̪esˈpe.ɾo]
  • Rhymes: -eɾo
  • Syllabification: des‧pe‧ro

Verb

edit

despero

  1. first-person singular present indicative of desperar