eradicaturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of ērādīcō.
Participle
editērādīcātūrus (feminine ērādīcātūra, neuter ērādīcātūrum); first/second-declension participle
- about to eradicate, extirpate or annihilate
Declension
editFirst/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ērādīcātūrus | ērādīcātūra | ērādīcātūrum | ērādīcātūrī | ērādīcātūrae | ērādīcātūra | |
genitive | ērādīcātūrī | ērādīcātūrae | ērādīcātūrī | ērādīcātūrōrum | ērādīcātūrārum | ērādīcātūrōrum | |
dative | ērādīcātūrō | ērādīcātūrae | ērādīcātūrō | ērādīcātūrīs | |||
accusative | ērādīcātūrum | ērādīcātūram | ērādīcātūrum | ērādīcātūrōs | ērādīcātūrās | ērādīcātūra | |
ablative | ērādīcātūrō | ērādīcātūrā | ērādīcātūrō | ērādīcātūrīs | |||
vocative | ērādīcātūre | ērādīcātūra | ērādīcātūrum | ērādīcātūrī | ērādīcātūrae | ērādīcātūra |