Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

From grātia ‎(favor), from grātus ‎(showing favor).

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

grātuītus m ‎(feminine grātuīta, neuter grātuītum); first/second declension

  1. freely given, free

InflectionEdit

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative grātuītus grātuīta grātuītum grātuītī grātuītae grātuīta
genitive grātuītī grātuītae grātuītī grātuītōrum grātuītārum grātuītōrum
dative grātuītō grātuītō grātuītīs
accusative grātuītum grātuītam grātuītum grātuītōs grātuītās grātuīta
ablative grātuītō grātuītā grātuītō grātuītīs
vocative grātuīte grātuīta grātuītum grātuītī grātuītae grātuīta

Derived termsEdit

Related termsEdit

DescendantsEdit

ReferencesEdit

Read in another language