immarginatus
Latin edit
Etymology edit
From in- (“not”) + marginātus (“having a border or margin”).
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /im.mar.ɡiˈnaː.tus/, [ɪmːärɡɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /im.mar.d͡ʒiˈna.tus/, [imːärd͡ʒiˈnäːt̪us]
Adjective edit
immarginātus (feminine immargināta, neuter immarginātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | immarginātus | immargināta | immarginātum | immarginātī | immarginātae | immargināta | |
| Genitive | immarginātī | immarginātae | immarginātī | immarginātōrum | immarginātārum | immarginātōrum | |
| Dative | immarginātō | immarginātō | immarginātīs | ||||
| Accusative | immarginātum | immarginātam | immarginātum | immarginātōs | immarginātās | immargināta | |
| Ablative | immarginātō | immarginātā | immarginātō | immarginātīs | |||
| Vocative | immargināte | immargināta | immarginātum | immarginātī | immarginātae | immargināta | |
See also edit
References edit
- Emma Short, Alex George (2013 may) A Primer of Botanical Latin with Vocabulary[1], Cambridge, New York, N.Y., Melbourne, Madrid, Cape Town, Singapore, São Paulo, Delhi, Mexico City: Cambridge University Press, →ISBN, page 214