immarginatus

Latin

Etymology

From in- (“not”) +‎ marginātus (“having a border or margin”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /im.mar.ɡiˈnaː.tus/, [ɪmːärɡɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /im.mar.d͡ʒiˈna.tus/, [imːärd͡ʒiˈnäːt̪us]

Adjective

immarginātus (feminine immargināta, neuter immarginātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) without a distinct border, margin, or rim

Declension

First/second-declension adjective

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	immarginātus	immargināta	immarginātum		immarginātī	immarginātae	immargināta
genitive	immarginātī	immarginātae	immarginātī		immarginātōrum	immarginātārum	immarginātōrum
dative	immarginātō	immarginātae	immarginātō		immarginātīs
accusative	immarginātum	immarginātam	immarginātum		immarginātōs	immarginātās	immargināta
ablative	immarginātō	immarginātā	immarginātō		immarginātīs
vocative	immargināte	immargināta	immarginātum		immarginātī	immarginātae	immargināta

See also

• ēmarginātus

References

• Emma Short, Alex George (2013 may) A Primer of Botanical Latin with Vocabulary‎^[1], Cambridge, New York, N.Y., Melbourne, Madrid, Cape Town, Singapore, São Paulo, Delhi, Mexico City: Cambridge University Press, →ISBN, page 214