jēdzīgs
Latvian edit
Etymology edit
From jēga (“meaning, understanding, knowledge”) + -īgs, with g > dz via palatalization.
Pronunciation edit
| (file) |
Adjective edit
jēdzīgs (definite jēdzīgais, comparative jēdzīgāks, superlative visjēdzīgākais, adverb jēdzīgi)
- meaningful, common-sensical (which has meaning, which makes sense, which is not pointless, which satisfies one's common sense)
- vai jums ir kāds jēdzīgs priekšlikums? ― do you have a meaningful proposal?
- ubags laikam bija pamuļķis, skaitīja savus vārdiņus, un nekā jēdzīga no viņa nevarēja izzināt ― the beggar was maybe a little stupid, he recited his words, but you could not get anything meaningful from him
- good, reasonable, acceptable, satisfactory
- viņam gadījies jēdzīgs darbs ― he happened to have a good, reasonable job
- jēdzīgos apstākļos varētu gūt labākus rezultātus ― under reasonable circumstances better results could be obtained
- Helga bija pagājusi aiz līkuma un atgriezusies zināja stāstīt, ka tur ceļš esot jēdzīgāks ― Helga had gone past the turn (of the road) and after returning could tell that the way there was better
- (of people) reasonable, understanding, not crazy
- mūsu kaimiņš ir jēdzīgs cilvēks ― our neighbor is a reasonable person
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of jēdzīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | jēdzīgs | jēdzīgi | jēdzīga | jēdzīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | jēdzīgu | jēdzīgus | jēdzīgu | jēdzīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | jēdzīga | jēdzīgu | jēdzīgas | jēdzīgu | |||||
| dative (datīvs) | jēdzīgam | jēdzīgiem | jēdzīgai | jēdzīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | jēdzīgu | jēdzīgiem | jēdzīgu | jēdzīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | jēdzīgā | jēdzīgos | jēdzīgā | jēdzīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||