jautrība
See also: jautrībā
Latvian edit
Etymology edit
From jautrs (“merry, cheerful”) + -ība.
Noun edit
jautrība f (4th declension)
- cheerfulness, merriment, fun, hilarity
- viņu ieraugot, Ieva nezināja nekā cita kā bezgalīgu prieku; vienā mirklī viņa atguva jautrību, bija līksma un mīļa kā nekad ― seeing him, Eva didn't know anything other than infinite joy; in one moment she regained the cheerfulness, she was joyous and lovely as never (before)
- zilajās acīs zem tumšajām uzacīm dzirkst jautrība, lūpas rotā smaids ― cheerfulness sparkeld in the blue eyes under (his) dark eyebrows, a smile graced (his) lips
- bez jautrības uz kuģa nepaiet neviena diena; zvejas vīru humoru netraucē ne vētra, nedz arī nemīlīgs laiks ― not a day passes without fun, laughter on the boat; neither the storm nor the inclement weather disturbed the fishermen's humor
Declension edit
Declension of jautrība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | jautrība | — |
| accusative (akuzatīvs) | jautrību | — |
| genitive (ģenitīvs) | jautrības | — |
| dative (datīvs) | jautrībai | — |
| instrumental (instrumentālis) | jautrību | — |
| locative (lokatīvs) | jautrībā | — |
| vocative (vokatīvs) | jautrība | — |