neapolitanus

Latin

Etymology

Neāpolis +‎ -ītānus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ne.aː.po.liːˈtaː.nus/, [neäːpɔlʲiːˈt̪äːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ne.a.po.liˈta.nus/, [neäpoliˈt̪äːnus]

Adjective

neāpolītānus (feminine neāpolītāna, neuter neāpolītānum); first/second-declension adjective

1. Neapolitan; of or belonging to Naples

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	neāpolītānus	neāpolītāna	neāpolītānum		neāpolītānī	neāpolītānae	neāpolītāna
Genitive	neāpolītānī	neāpolītānae	neāpolītānī		neāpolītānōrum	neāpolītānārum	neāpolītānōrum
Dative	neāpolītānō		neāpolītānō		neāpolītānīs
Accusative	neāpolītānum	neāpolītānam	neāpolītānum		neāpolītānōs	neāpolītānās	neāpolītāna
Ablative	neāpolītānō	neāpolītānā	neāpolītānō		neāpolītānīs
Vocative	neāpolītāne	neāpolītāna	neāpolītānum		neāpolītānī	neāpolītānae	neāpolītāna

Derived terms

• Neāpolītānī
• neāpolītēs
• neāpolītis

Descendants

• Catalan: napolità
• English: Neapolitan
• French: napolitain, Napolitain
  • → Japanese: ナポリタン
    • → English: naporitan
• Friulian: napoletan
• Galician: napolitano
• Italian: napoletano
• Lombard: napoletan
• Neapolitan: napulitano
• Portuguese: napolitano
• Romanian: napolitan
• Spanish: napolitano