ordinalis

Latin

Etymology

From ōrdō (“order”) +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /oːr.diˈnaː.lis/, [oːrd̪ɪˈnäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /or.diˈna.lis/, [ord̪iˈnäːlis]

Adjective

ōrdinālis (neuter ōrdināle); third-declension two-termination adjective

1. ordinal

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	ōrdinālis	ōrdināle		ōrdinālēs	ōrdinālia
Genitive	ōrdinālis			ōrdinālium
Dative	ōrdinālī			ōrdinālibus
Accusative	ōrdinālem	ōrdināle		ōrdinālēs ōrdinālīs	ōrdinālia
Ablative	ōrdinālī			ōrdinālibus
Vocative	ōrdinālis	ōrdināle		ōrdinālēs	ōrdinālia

Related terms

• ōrdō

References

• “ordinalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• ordinalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.