ritualis

Latin

Etymology

rītus +‎ -ālis

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /riː.tuˈaː.lis/, [riːt̪uˈäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ri.tuˈa.lis/, [rit̪uˈäːlis]

Adjective

rītuālis (neuter rītuāle); third-declension two-termination adjective

1. ritual, relating to religious rites

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	rītuālis	rītuāle		rītuālēs	rītuālia
Genitive	rītuālis			rītuālium
Dative	rītuālī			rītuālibus
Accusative	rītuālem	rītuāle		rītuālēs rītuālīs	rītuālia
Ablative	rītuālī			rītuālibus
Vocative	rītuālis	rītuāle		rītuālēs	rītuālia

Derived terms

• rītuāle
• rītuāliter

Noun

rītuālis

1. genitive singular of rītuāle

References

• “ritualis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• libri rituales libri in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.