ritualis

Latin

Etymology

rītus +‎ -ālis

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [riː.tuˈaː.lɪs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ri.t̪uˈaː.lis]

Adjective

rītuālis (neuter rītuāle); third-declension two-termination adjective

1. ritual, relating to religious rites

Declension

Third-declension two-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	rītuālis	rītuāle		rītuālēs	rītuālia
genitive	rītuālis			rītuālium
dative	rītuālī			rītuālibus
accusative	rītuālem	rītuāle		rītuālēs rītuālīs	rītuālia
ablative	rītuālī			rītuālibus
vocative	rītuālis	rītuāle		rītuālēs	rītuālia

Derived terms

• rītuāle
• rītuāliter

Noun

rītuālis

1. genitive singular of rītuāle

References

• “ritualis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• libri rituales libri in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.