vaginalis

Latin

Etymology

From vāgīna (“a scabbard, sheath; a covering, holder; the vagina”) +‎ -ālis (“-al”, adjectival suffix).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /u̯aː.ɡiːˈnaː.lis/, [u̯äːɡiːˈnäːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /va.d͡ʒiˈna.lis/, [väd͡ʒiˈnäːlis]

Adjective

vāgīnālis (neuter vāgīnāle); third-declension two-termination adjective

1. (New Latin) vaginal

Inflection

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	vāgīnālis	vāgīnāle		vāgīnālēs	vāgīnālia
Genitive	vāgīnālis			vāgīnālium
Dative	vāgīnālī			vāgīnālibus
Accusative	vāgīnālem	vāgīnāle		vāgīnālēs vāgīnālīs	vāgīnālia
Ablative	vāgīnālī			vāgīnālibus
Vocative	vāgīnālis	vāgīnāle		vāgīnālēs	vāgīnālia

Derived terms

• cavum vāgīnāle
• prōcessus vāgīnālis
• tunica vāgīnālis

Descendants

• → English: vaginal
• Translingual: Gardnerella vaginalis, Trichomonas vaginalis, Africallagma vaginale