zādzība
See also: zādzībā
Latvian edit
Etymology edit
From zag(t) (“to steal”) + -ība, with irregular lengthening (a > ā).
Pronunciation edit
Noun edit
zādzība f (4th declension)
- theft (the act or result of stealing)
- naudas, mantas zādzība ― money, property theft
- zādzība ar ielaušanos ― burglary (lit. theft with invasion)
- pieķert zādzībā ― to catch in (the act of) stealing
- apvainot, sodīt par zādzību ― to accuse, to punish for theft
- literāra zādzība ― plagiarism (lit. literary theft)
- vai tā nav zādzība, slepus ņemt grāmatu? ― isn't it theft, to secretly take a book?
Declension edit
Declension of zādzība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | zādzība | zādzības |
| accusative (akuzatīvs) | zādzību | zādzības |
| genitive (ģenitīvs) | zādzības | zādzību |
| dative (datīvs) | zādzībai | zādzībām |
| instrumental (instrumentālis) | zādzību | zādzībām |
| locative (lokatīvs) | zādzībā | zādzībās |
| vocative (vokatīvs) | zādzība | zādzības |