cītīgs
Latvian
Etymology
From cīst(ies) (“to try”) + -īgs, a less frequently used synonym (and ultimately also cognate) of censties (“to try”) (q.v.).[1]
Adjective
cītīgs (def. cītīgais, comp. cītīgāks, sup. viscītīgākais; adv. cītīgi)
- diligent, industrious, zealous (who insists on trying to do, to accomplish or to obtain something)
- cītīgs skolnieks — zealous, industrious student
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of cītīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | cītīgs | cītīgi | cītīga | cītīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | cītīgu | cītīgus | cītīgu | cītīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | cītīga | cītīgu | cītīgas | cītīgu | |||||
| dative (datīvs) | cītīgam | cītīgiem | cītīgai | cītīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | cītīgu | cītīgiem | cītīgu | cītīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | cītīgā | cītīgos | cītīgā | cītīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
Related terms
References
- ^ Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. ISBN 9984700127.