glīts

Latvian

Alternative forms

(dialectal form) glīšs

Etymology

From Proto-Baltic *glitus, *glītus, from Proto-Indo-European *glīt-, the zero grade of *gley- (“to stick; to spread, to smear”) with an extra -t. From a parallel Proto-Baltic yo-stem from *glītyas came Latvian dialectal glīšs. The meaning changed from “slippery” to “smooth; tight-fitting” (a meaning still attested in folk songs), to “pleasant, pretty.” Cognates include Lithuanian glitùs, dialectal glytùs (“slimy, sticky; slick, slippery”), Ancient Greek γλοιός (gloiós, “sticky, slippery”), Late Latin glus (“glue”), accusative glutem (whence English glue), from earlier Latin glūten.^[1]

Pronunciation

IPA: [glîːts]

This entry needs audio files. If you have a microphone, please record some and upload them. (For audio required quickly, visit WT:APR.)

Adjective

glīts (def. glītais, comp. glītāks, sup. visglītākais; adv. glīti)

pretty, handsome, neat, good-looking (corresponding to aesthetic ideals; well, skillfully, carefully made)
glīta meitene, sievete, seja — pretty girl, woman, face

glīts dzīvoklis, kostīms — pretty, neat apartment, costume

glīta māja — pretty, neat house

glītas mēbeles — pretty, neat furniture

glīts darbs, rokraksts, adījums — neat work, handwriting, knit

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of glīts

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	glīts	glīti	glīta	glītas
accusative (akuzatīvs)	glītu	glītus	glītu	glītas
genitive (ģenitīvs)	glīta	glītu	glītas	glītu
dative (datīvs)	glītam	glītiem	glītai	glītām
instrumental (instrumentālis)	glītu	glītiem	glītu	glītām
locative (lokatīvs)	glītā	glītos	glītā	glītās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—