Catalan

edit

Verb

edit

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar

Italian

edit

Verb

edit

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinare

Latin

edit

Etymology

edit

From prō- (forwards) +‎ crāstinus ([the day] of tomorrow), from crās (tomorrow, adverb).

Pronunciation

edit

Verb

edit

prōcrāstinō (present infinitive prōcrāstināre, perfect active prōcrāstināvī, supine prōcrāstinātum); first conjugation

  1. to put off until tomorrow; to defer, delay, procrastinate

Conjugation

edit
   Conjugation of prōcrāstinō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinō prōcrāstinās prōcrāstinat prōcrāstināmus prōcrāstinātis prōcrāstinant
imperfect prōcrāstinābam prōcrāstinābās prōcrāstinābat prōcrāstinābāmus prōcrāstinābātis prōcrāstinābant
future prōcrāstinābō prōcrāstinābis prōcrāstinābit prōcrāstinābimus prōcrāstinābitis prōcrāstinābunt
perfect prōcrāstināvī prōcrāstināvistī prōcrāstināvit prōcrāstināvimus prōcrāstināvistis prōcrāstināvērunt,
prōcrāstināvēre
pluperfect prōcrāstināveram prōcrāstināverās prōcrāstināverat prōcrāstināverāmus prōcrāstināverātis prōcrāstināverant
future perfect prōcrāstināverō prōcrāstināveris prōcrāstināverit prōcrāstināverimus prōcrāstināveritis prōcrāstināverint
passive present prōcrāstinor prōcrāstināris,
prōcrāstināre
prōcrāstinātur prōcrāstināmur prōcrāstināminī prōcrāstinantur
imperfect prōcrāstinābar prōcrāstinābāris,
prōcrāstinābāre
prōcrāstinābātur prōcrāstinābāmur prōcrāstinābāminī prōcrāstinābantur
future prōcrāstinābor prōcrāstināberis,
prōcrāstinābere
prōcrāstinābitur prōcrāstinābimur prōcrāstinābiminī prōcrāstinābuntur
perfect prōcrāstinātus + present active indicative of sum
pluperfect prōcrāstinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect prōcrāstinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinem prōcrāstinēs prōcrāstinet prōcrāstinēmus prōcrāstinētis prōcrāstinent
imperfect prōcrāstinārem prōcrāstinārēs prōcrāstināret prōcrāstinārēmus prōcrāstinārētis prōcrāstinārent
perfect prōcrāstināverim prōcrāstināverīs prōcrāstināverit prōcrāstināverīmus prōcrāstināverītis prōcrāstināverint
pluperfect prōcrāstināvissem prōcrāstināvissēs prōcrāstināvisset prōcrāstināvissēmus prōcrāstināvissētis prōcrāstināvissent
passive present prōcrāstiner prōcrāstinēris,
prōcrāstinēre
prōcrāstinētur prōcrāstinēmur prōcrāstinēminī prōcrāstinentur
imperfect prōcrāstinārer prōcrāstinārēris,
prōcrāstinārēre
prōcrāstinārētur prōcrāstinārēmur prōcrāstinārēminī prōcrāstinārentur
perfect prōcrāstinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect prōcrāstinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinā prōcrāstināte
future prōcrāstinātō prōcrāstinātō prōcrāstinātōte prōcrāstinantō
passive present prōcrāstināre prōcrāstināminī
future prōcrāstinātor prōcrāstinātor prōcrāstinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives prōcrāstināre prōcrāstināvisse prōcrāstinātūrum esse prōcrāstinārī prōcrāstinātum esse prōcrāstinātum īrī
participles prōcrāstināns prōcrāstinātūrus prōcrāstinātus prōcrāstinandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
prōcrāstinandī prōcrāstinandō prōcrāstinandum prōcrāstinandō prōcrāstinātum prōcrāstinātū

Derived terms

edit
edit

Descendants

edit

References

edit
  • procrastino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • procrastino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • procrastino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

edit

Verb

edit

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar

Spanish

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /pɾokɾasˈtino/ [pɾo.kɾasˈt̪i.no]
  • Rhymes: -ino
  • Syllabification: pro‧cras‧ti‧no

Verb

edit

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar