trucido

See also: trucidò

Italian edit

Verb edit

trucido

first-person singular present indicative of trucidare

Latin edit

Etymology edit

For *trucicīdō, from trux (“savage; harsh”) + caedō.

Pronunciation edit

(Classical) IPA^(key): /truˈkiː.doː/, [t̪rʊˈkiːd̪oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /truˈt͡ʃi.do/, [t̪ruˈt͡ʃiːd̪o]

Verb edit

trucīdō (present infinitive trucīdāre, perfect active trucīdāvī, supine trucīdātum); first conjugation

to slaughter, massacre, cut to pieces, kill in a cruel way
Synonyms: ēnecō, occīdō, interimō, cōnficiō, caedō, obtruncō, necō, percutiō, interficiō, perimō, sōpiō, peragō, dēiciō, tollō, iugulō, absūmō, cōnsūmō
to demolish, destroy, ruin
Synonyms: ruīnō, vāstō, dēvāstō, ēvāstō, aboleō, occīdō, perdō, exscindō, dēstruō, accīdō, tollō, dīruō, populor, absūmō, impellō, sepeliō, interimō, perimō

Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

Conjugation edit

Conjugation of trucīdō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	trucīdō	trucīdās	trucīdat	trucīdāmus	trucīdātis	trucīdant
	imperfect	trucīdābam	trucīdābās	trucīdābat	trucīdābāmus	trucīdābātis	trucīdābant
	future	trucīdābō	trucīdābis	trucīdābit	trucīdābimus	trucīdābitis	trucīdābunt
	perfect	trucīdāvī	trucīdāvistī	trucīdāvit	trucīdāvimus	trucīdāvistis	trucīdāvērunt, trucīdāvēre
	pluperfect	trucīdāveram	trucīdāverās	trucīdāverat	trucīdāverāmus	trucīdāverātis	trucīdāverant
	future perfect	trucīdāverō	trucīdāveris	trucīdāverit	trucīdāverimus	trucīdāveritis	trucīdāverint
passive	present	trucīdor	trucīdāris, trucīdāre	trucīdātur	trucīdāmur	trucīdāminī	trucīdantur
	imperfect	trucīdābar	trucīdābāris, trucīdābāre	trucīdābātur	trucīdābāmur	trucīdābāminī	trucīdābantur
	future	trucīdābor	trucīdāberis, trucīdābere	trucīdābitur	trucīdābimur	trucīdābiminī	trucīdābuntur
	perfect	trucīdātus + present active indicative of sum
	pluperfect	trucīdātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trucīdātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	trucīdem	trucīdēs	trucīdet	trucīdēmus	trucīdētis	trucīdent
	imperfect	trucīdārem	trucīdārēs	trucīdāret	trucīdārēmus	trucīdārētis	trucīdārent
	perfect	trucīdāverim	trucīdāverīs	trucīdāverit	trucīdāverīmus	trucīdāverītis	trucīdāverint
	pluperfect	trucīdāvissem	trucīdāvissēs	trucīdāvisset	trucīdāvissēmus	trucīdāvissētis	trucīdāvissent
passive	present	trucīder	trucīdēris, trucīdēre	trucīdētur	trucīdēmur	trucīdēminī	trucīdentur
	imperfect	trucīdārer	trucīdārēris, trucīdārēre	trucīdārētur	trucīdārēmur	trucīdārēminī	trucīdārentur
	perfect	trucīdātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trucīdātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trucīdā	—	—	trucīdāte	—
active	future	—	trucīdātō	trucīdātō	—	trucīdātōte	trucīdantō
passive	present	—	trucīdāre	—	—	trucīdāminī	—
passive	future	—	trucīdātor	trucīdātor	—	—	trucīdantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trucīdāre	trucīdāvisse	trucīdātūrum esse	trucīdārī	trucīdātum esse	trucīdātum īrī
participles		trucīdāns	—	trucīdātūrus	—	trucīdātus	trucīdandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trucīdandī	trucīdandō	trucīdandum	trucīdandō	trucīdātum	trucīdātū

Related terms edit

Descendants edit

French: trucider
Italian: trucidare
Piedmontese: trucidé/trücidé
Portuguese: trucidar
Spanish: trucidar

References edit

“trucido”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“trucido”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
trucido in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese edit

Verb edit

trucido

first-person singular present indicative of trucidar

Spanish edit

Pronunciation edit

IPA^(key): (Spain) /tɾuˈθido/ [t̪ɾuˈθi.ð̞o]
IPA^(key): (Latin America) /tɾuˈsido/ [t̪ɾuˈsi.ð̞o]
Rhymes: -ido
Syllabification: tru‧ci‧do

Verb edit

trucido

first-person singular present indicative of trucidar