ambiturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of ambiō.

Participle

ambītūrus (feminine ambītūra, neuter ambītūrum); first/second-declension participle

1. about to skirt
2. about to encircle, about to surround
3. about to campaign, about to canvass
4. about to seek, about to strive for

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ambītūrus	ambītūra	ambītūrum		ambītūrī	ambītūrae	ambītūra
Genitive	ambītūrī	ambītūrae	ambītūrī		ambītūrōrum	ambītūrārum	ambītūrōrum
Dative	ambītūrō		ambītūrō		ambītūrīs
Accusative	ambītūrum	ambītūram	ambītūrum		ambītūrōs	ambītūrās	ambītūra
Ablative	ambītūrō	ambītūrā	ambītūrō		ambītūrīs
Vocative	ambītūre	ambītūra	ambītūrum		ambītūrī	ambītūrae	ambītūra

Etymology 2

Future active participle of ambeō.

Participle

ambitūrus (feminine ambitūra, neuter ambitūrum); first/second-declension participle

1. about to skirt
2. about to encircle, about to surround
3. about to campaign, about to canvass
4. about to seek, about to strive for

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ambitūrus	ambitūra	ambitūrum		ambitūrī	ambitūrae	ambitūra
Genitive	ambitūrī	ambitūrae	ambitūrī		ambitūrōrum	ambitūrārum	ambitūrōrum
Dative	ambitūrō		ambitūrō		ambitūrīs
Accusative	ambitūrum	ambitūram	ambitūrum		ambitūrōs	ambitūrās	ambitūra
Ablative	ambitūrō	ambitūrā	ambitūrō		ambitūrīs
Vocative	ambitūre	ambitūra	ambitūrum		ambitūrī	ambitūrae	ambitūra