appetitivus
Latin
editEtymology
editFrom appetītus (“attack, desire, longing”) + -īvus.
Pronunciation
edit- (Classical Latin) IPA(key): /ap.pe.tiːˈtiː.u̯us/, [äpːɛt̪iːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ap.pe.tiˈti.vus/, [äpːet̪iˈt̪iːvus]
Adjective
editappetītīvus (feminine appetītīva, neuter appetītīvum); first/second-declension adjective
Declension
editFirst/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | appetītīvus | appetītīva | appetītīvum | appetītīvī | appetītīvae | appetītīva | |
genitive | appetītīvī | appetītīvae | appetītīvī | appetītīvōrum | appetītīvārum | appetītīvōrum | |
dative | appetītīvō | appetītīvae | appetītīvō | appetītīvīs | |||
accusative | appetītīvum | appetītīvam | appetītīvum | appetītīvōs | appetītīvās | appetītīva | |
ablative | appetītīvō | appetītīvā | appetītīvō | appetītīvīs | |||
vocative | appetītīve | appetītīva | appetītīvum | appetītīvī | appetītīvae | appetītīva |
Related terms
editReferences
edit- appetitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.