completus

LatinEdit

EtymologyEdit

Perfect passive participle of compleō.

PronunciationEdit

ParticipleEdit

complētus (feminine complēta, neuter complētum); first/second-declension participle

  1. completed
  2. covered, overwhelmed
  3. satiated

DeclensionEdit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
Genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
Dative complētō complētō complētīs
Accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
Ablative complētō complētā complētō complētīs
Vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

AdjectiveEdit

complētus (feminine complēta, neuter complētum); first/second-declension adjective

  1. complete
  2. full
  3. perfect

DeclensionEdit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
Genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
Dative complētō complētō complētīs
Accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
Ablative complētō complētā complētō complētīs
Vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

Derived termsEdit

Related termsEdit

DescendantsEdit

ReferencesEdit

  • completus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • completus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • completus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette