Latin edit

Etymology edit

Perfect passive participle of compleō.

Pronunciation edit

Participle edit

complētus (feminine complēta, neuter complētum); first/second-declension participle

  1. completed
  2. covered, overwhelmed
  3. satiated

Declension edit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
Genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
Dative complētō complētō complētīs
Accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
Ablative complētō complētā complētō complētīs
Vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

Adjective edit

complētus (feminine complēta, neuter complētum); first/second-declension adjective

  1. complete
  2. full
    Synonyms: plēnus, frequēns, refertus, implētus, explētus
    Antonyms: vānus, vacuus
  3. perfect
    Synonyms: absolūtus, perfectus, factus, dēfūnctus, effectus
    Antonyms: incohātus, īnfectus, imperfectus

Declension edit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
Genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
Dative complētō complētō complētīs
Accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
Ablative complētō complētā complētō complētīs
Vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

Derived terms edit

Related terms edit

Descendants edit

References edit

  • completus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • completus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • completus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette