edormio

Latin

Etymology

From ex- +‎ dormiō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈdor.mi.oː/, [eːˈd̪ɔrmioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈdor.mi.o/, [eˈd̪ɔrmio]

Verb

ēdormiō (present infinitive ēdormīre, perfect active ēdormīvī or ēdormiī, supine ēdormītum); fourth conjugation, no passive

1. to sleep out, away, off or through

Conjugation

Conjugation of ēdormiō (fourth conjugation, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēdormiō	ēdormīs	ēdormit	ēdormīmus	ēdormītis	ēdormiunt
	imperfect	ēdormiēbam	ēdormiēbās	ēdormiēbat	ēdormiēbāmus	ēdormiēbātis	ēdormiēbant
	future	ēdormiam	ēdormiēs	ēdormiet	ēdormiēmus	ēdormiētis	ēdormient
	perfect	ēdormīvī, ēdormiī	ēdormīvistī, ēdormiistī	ēdormīvit, ēdormiit	ēdormīvimus, ēdormiimus	ēdormīvistis, ēdormiistis	ēdormīvērunt, ēdormīvēre, ēdormiērunt, ēdormiēre
	pluperfect	ēdormīveram, ēdormieram	ēdormīverās, ēdormierās	ēdormīverat, ēdormierat	ēdormīverāmus, ēdormierāmus	ēdormīverātis, ēdormierātis	ēdormīverant, ēdormierant
	future perfect	ēdormīverō, ēdormierō	ēdormīveris, ēdormieris	ēdormīverit, ēdormierit	ēdormīverimus, ēdormierimus	ēdormīveritis, ēdormieritis	ēdormīverint, ēdormierint
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēdormiam	ēdormiās	ēdormiat	ēdormiāmus	ēdormiātis	ēdormiant
	imperfect	ēdormīrem	ēdormīrēs	ēdormīret	ēdormīrēmus	ēdormīrētis	ēdormīrent
	perfect	ēdormīverim, ēdormierim	ēdormīverīs, ēdormierīs	ēdormīverit, ēdormierit	ēdormīverīmus, ēdormierīmus	ēdormīverītis, ēdormierītis	ēdormīverint, ēdormierint
	pluperfect	ēdormīvissem, ēdormiissem	ēdormīvissēs, ēdormiissēs	ēdormīvisset, ēdormiisset	ēdormīvissēmus, ēdormiissēmus	ēdormīvissētis, ēdormiissētis	ēdormīvissent, ēdormiissent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēdormī	—	—	ēdormīte	—
	future	—	ēdormītō	ēdormītō	—	ēdormītōte	ēdormiuntō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēdormīre	ēdormīvisse, ēdormiisse	ēdormītūrum esse	—	—	—
participles		ēdormiēns	—	ēdormītūrus	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēdormiendī	ēdormiendō	ēdormiendum	ēdormiendō	ēdormītum	ēdormītū

References

• “edormio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “edormio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• edormio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.