latratus
Latin edit
Etymology 1 edit
Perfect passive participle of lātrō (“to bark”).
Participle edit
lātrātus (feminine lātrāta, neuter lātrātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | lātrātus | lātrāta | lātrātum | lātrātī | lātrātae | lātrāta | |
| Genitive | lātrātī | lātrātae | lātrātī | lātrātōrum | lātrātārum | lātrātōrum | |
| Dative | lātrātō | lātrātō | lātrātīs | ||||
| Accusative | lātrātum | lātrātam | lātrātum | lātrātōs | lātrātās | lātrāta | |
| Ablative | lātrātō | lātrātā | lātrātō | lātrātīs | |||
| Vocative | lātrāte | lātrāta | lātrātum | lātrātī | lātrātae | lātrāta | |
Etymology 2 edit
From lātrō (“to bark”) + -tus (action noun forming suffix).
Noun edit
lātrātus m (genitive lātrātūs); fourth declension
Declension edit
Fourth-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | lātrātus | lātrātūs |
| Genitive | lātrātūs | lātrātuum |
| Dative | lātrātuī | lātrātibus |
| Accusative | lātrātum | lātrātūs |
| Ablative | lātrātū | lātrātibus |
| Vocative | lātrātus | lātrātūs |
References edit
- “latratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “latratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- latratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.