Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

Perfect passive participle of obstinō(persist in).

ParticipleEdit

obstinātus m ‎(feminine obstināta, neuter obstinātum); first/second declension

  1. Firmly set, fixed, resolved.
  2. Determined, resolute, steadfast; inflexible, stubborn, obstinate.

InflectionEdit

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative obstinātus obstināta obstinātum obstinātī obstinātae obstināta
genitive obstinātī obstinātae obstinātī obstinātōrum obstinātārum obstinātōrum
dative obstinātō obstinātō obstinātīs
accusative obstinātum obstinātam obstinātum obstinātōs obstinātās obstināta
ablative obstinātō obstinātā obstinātō obstinātīs
vocative obstināte obstināta obstinātum obstinātī obstinātae obstināta

ReferencesEdit