pugnacitas

Latin

Etymology

From pugnāx (“combative, fond of fighting”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /puɡˈnaː.ki.taːs/, [pʊŋˈnäːkɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /puɲˈɲa.t͡ʃi.tas/, [puɲˈɲäːt͡ʃit̪äs]

Noun

pugnācitās f (genitive pugnācitātis); third declension

1. desire or fondness for fighting
2. combativeness, quarrelsomeness, pugnacity, aggressiveness, aggression

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	pugnācitās	pugnācitātēs
Genitive	pugnācitātis	pugnācitātum
Dative	pugnācitātī	pugnācitātibus
Accusative	pugnācitātem	pugnācitātēs
Ablative	pugnācitāte	pugnācitātibus
Vocative	pugnācitās	pugnācitātēs

References

• “pugnacitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pugnacitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.