raksturīgs
Latvian edit
Etymology edit
From raksturs (“character”) + -īgs.
Pronunciation edit
Adjective edit
raksturīgs (definite raksturīgais, comparative raksturīgāks, superlative visraksturīgākais, adverb raksturīgi)
- characteristic, typical (such that it belongs to the essence of an entity; such that it distinguishes an entity from others)
- raksturīgas īpašības ― characteristic features
- raksturīga gaita ― characteristic gait
- raksturīgs smaids ― charactersitic smile
- raksturīgais ātrums ― characteristic speed
- ziemeļiem raksturīgs bargs klimats ― harsh climate is typical of the north
- darba mīlestība ir viņam raksturīga ― a love for work is characteristic for him
- kramaļģēm ir ļoti raksturīgi vāciņi ― diatom algae have very characteristic little enclosures
- ja vajadzētu ar vienu vārdu nosaukt Vijas visraksturīgāko īpašību, varētu teikt: vienkāršums ― if one needed to describe in one word Vija's most characteristic feature, one could say: simplicity
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of raksturīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | raksturīgs | raksturīgi | raksturīga | raksturīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | raksturīgu | raksturīgus | raksturīgu | raksturīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | raksturīga | raksturīgu | raksturīgas | raksturīgu | |||||
| dative (datīvs) | raksturīgam | raksturīgiem | raksturīgai | raksturīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | raksturīgu | raksturīgiem | raksturīgu | raksturīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | raksturīgā | raksturīgos | raksturīgā | raksturīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||