raksturīgs

Latvian

Etymology

From raksturs (“character”) +‎ -īgs.

Adjective

raksturīgs (definite raksturīgais, comparative raksturīgāks, superlative visraksturīgākais, adverb raksturīgi)

1. characteristic, typical (such that it belongs to the essence of an entity; such that it distinguishes an entity from others)

   raksturīgas īpašības ― characteristic features

   raksturīga gaita ― characteristic gait

   raksturīgs smaids ― charactersitic smile

   raksturīgais ātrums ― characteristic speed

   ziemeļiem raksturīgs bargs klimats ― harsh climate is typical of the north

   darba mīlestība ir viņam raksturīga ― a love for work is characteristic for him

   kramaļģēm ir ļoti raksturīgi vāciņi ― diatom algae have very characteristic little enclosures

   ja vajadzētu ar vienu vārdu nosaukt Vijas visraksturīgāko īpašību, varētu teikt: vienkāršums ― if one needed to describe in one word Vija's most characteristic feature, one could say: simplicity

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of raksturīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	raksturīgs	raksturīgi		raksturīga	raksturīgas
accusative (akuzatīvs)	raksturīgu	raksturīgus		raksturīgu	raksturīgas
genitive (ģenitīvs)	raksturīga	raksturīgu		raksturīgas	raksturīgu
dative (datīvs)	raksturīgam	raksturīgiem		raksturīgai	raksturīgām
instrumental (instrumentālis)	raksturīgu	raksturīgiem		raksturīgu	raksturīgām
locative (lokatīvs)	raksturīgā	raksturīgos		raksturīgā	raksturīgās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Synonyms

• būtisks
• īpatnējs
• tipisks

Derived terms

• raksturīgums

Related terms

• raksturot
• raksturs