tēviņš
Latvian edit
Etymology edit
From tēvs (“father”) + -iņš (“dim.”). At first a diminutive of “father” (uses as a term of endearment are attested in older texts); now only tētiņš can be used in this sense.[1]
Noun edit
tēviņš m (1st declension)
- (of animal species) male
- aitu tēviņš ― male sheep, ram
- pīļu tēviņš ― male duck
- bišu tēviņi ― male bees, drones
- atšķirības starp tēviņiem un mātītēm ― differences between males and females
- (chiefly in the singular) a human male, a man
- rupjš tēviņš ― rude man, boor
- tu tur, tēviņ, beidz ālēties! ― you there, man, stop fooling around!
Declension edit
Declension of tēviņš (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | tēviņš | tēviņi |
| accusative (akuzatīvs) | tēviņu | tēviņus |
| genitive (ģenitīvs) | tēviņa | tēviņu |
| dative (datīvs) | tēviņam | tēviņiem |
| instrumental (instrumentālis) | tēviņu | tēviņiem |
| locative (lokatīvs) | tēviņā | tēviņos |
| vocative (vokatīvs) | tēviņ | tēviņi |
See also edit
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “tēvs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN