LatvianEdit

EtymologyEdit

From tēvs (father) +‎ -iņš (dim.). At first a diminutive of “father” (uses as a term of endearment are attested in older texts); now only tētiņš can be used in this sense.[1]

NounEdit

tēviņš m (1st declension)

  1. (of animal species) male
    aitu tēviņšmale sheep, ram
    pīļu tēviņšmale duck
    bišu tēviņimale bees, drones
    atšķirības starp tēviņiem un mātītēmdifferences between males and females
  2. (chiefly in the singular) a human male, a man
    rupjš tēviņšrude man, boor
    tu tur, tēviņ, beidz ālēties!you there, man, stop fooling around!

DeclensionEdit

See alsoEdit

ReferencesEdit

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “tēvs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN