uberto

See also: Uberto

Latin edit

Pronunciation edit

(Classical) IPA^(key): /uːˈber.toː/, [uːˈbɛrt̪oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /uˈber.to/, [uˈbɛrt̪o]

Verb edit

ūbertō (present infinitive ūbertāre, perfect active ūbertāvī, supine ūbertātum); first conjugation

Alternative form of ubero

Conjugation edit

Conjugation of ūbertō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	ūbertō	ūbertās	ūbertat	ūbertāmus	ūbertātis	ūbertant
	imperfect	ūbertābam	ūbertābās	ūbertābat	ūbertābāmus	ūbertābātis	ūbertābant
	future	ūbertābō	ūbertābis	ūbertābit	ūbertābimus	ūbertābitis	ūbertābunt
	perfect	ūbertāvī	ūbertāvistī	ūbertāvit	ūbertāvimus	ūbertāvistis	ūbertāvērunt, ūbertāvēre
	pluperfect	ūbertāveram	ūbertāverās	ūbertāverat	ūbertāverāmus	ūbertāverātis	ūbertāverant
	future perfect	ūbertāverō	ūbertāveris	ūbertāverit	ūbertāverimus	ūbertāveritis	ūbertāverint
passive	present	ūbertor	ūbertāris, ūbertāre	ūbertātur	ūbertāmur	ūbertāminī	ūbertantur
	imperfect	ūbertābar	ūbertābāris, ūbertābāre	ūbertābātur	ūbertābāmur	ūbertābāminī	ūbertābantur
	future	ūbertābor	ūbertāberis, ūbertābere	ūbertābitur	ūbertābimur	ūbertābiminī	ūbertābuntur
	perfect	ūbertātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ūbertātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ūbertātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	ūbertem	ūbertēs	ūbertet	ūbertēmus	ūbertētis	ūbertent
	imperfect	ūbertārem	ūbertārēs	ūbertāret	ūbertārēmus	ūbertārētis	ūbertārent
	perfect	ūbertāverim	ūbertāverīs	ūbertāverit	ūbertāverīmus	ūbertāverītis	ūbertāverint
	pluperfect	ūbertāvissem	ūbertāvissēs	ūbertāvisset	ūbertāvissēmus	ūbertāvissētis	ūbertāvissent
passive	present	ūberter	ūbertēris, ūbertēre	ūbertētur	ūbertēmur	ūbertēminī	ūbertentur
	imperfect	ūbertārer	ūbertārēris, ūbertārēre	ūbertārētur	ūbertārēmur	ūbertārēminī	ūbertārentur
	perfect	ūbertātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ūbertātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ūbertā	—	—	ūbertāte	—
active	future	—	ūbertātō	ūbertātō	—	ūbertātōte	ūbertantō
passive	present	—	ūbertāre	—	—	ūbertāminī	—
passive	future	—	ūbertātor	ūbertātor	—	—	ūbertantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ūbertāre	ūbertāvisse	ūbertātūrum esse	ūbertārī	ūbertātum esse	ūbertātum īrī
participles		ūbertāns	—	ūbertātūrus	—	ūbertātus	ūbertandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ūbertandī	ūbertandō	ūbertandum	ūbertandō	ūbertātum	ūbertātū

References edit

“uberto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
uberto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.