dievināt
Latvian
Etymology
Pronunciation
Verb
dievināt
- 2nd person plural present indicative form of dievināt
dievināt tr., 3rd conj., pres. dievinu, dievini, dievina, past dievināju
- to admire, to adore, to idolize, to deify (to love and respect greatly, more than other objects of respect, sometimes even excessively)
- Treimaņu Pāvils ieraudzīja savā priekšā daiļo Marju, kādu viņš to pirmās reizes redzējis, kādu viņš to pielūdzis, dievinājis — Treimaņu Pāvils saw in front of himself the beautiful Marja, such as he had seen her the first time, such as he had worshipped, idolized
- Inita par savu skolnieci zināja daudz vairāk: Cilvēkbērns, kuru visi slavēja un vecāki dievināja, patiesībā nebija laimīgs — Inita knew more about her students: Cilvēkbērns, whom everybody admired and whom (his) parents adored, was in fact not happy
- Ar Tulinu lepojas viņa studiju biedri, sievietes dievina viņa aso prātu un ārējo skaistumu — Tulins' fellow students were proud of him, the women admired his sharp wit and his outer beauty
Conjugation
conjugation of dievināt
Derived terms
- dievinātājs, dievinātāja