eļļõ

See also: ello, Ello, -ello, and 'ello

Livonian edit

Etymology edit

Possibly borrowed from Latvian eļļa. Ultimately from Middle Dutch or Middle Low German ölje from olie. Compare German Öl.^[1] Suhonen lists the form eļ as a borrowing from Latvian or German.^[2] This entry uses the form listed in LĒL for the "oil" sense.

Pronunciation edit

IPA^(key): /eʎːə/

Noun edit

eļļõ

partitive singular of eļ
illative singular of eļ

eļļõ

oil
- Tiit-Rein Viitso, Valts Ernštreits (2012–2013), Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz, Tartu, Rīga: TÜ, LVA
  eļļõks eļļõb
  oiling, greasing up with oil

Usage notes edit

The word eļ (“hell”) is in one instance indicated as meaning oil (in the compound "almond oil"), however, with a different inflectional type (type 103 – with consonant shift – lengthening of the stem consonant different from inflection of the "hell" sense of the word eļ.) However, eļļõ of the sieldõ type seems to be a much more prevalent word to refer to oil.

Declension edit

Declension of eļļõ (118)

	singular (ikšlug)	plural (pǟgiņlug)
nominative (nominatīv)	eļļõ	eļļõd
genitive (genitīv)	eļļõ	eļļõd
partitive (partitīv)	eļļõ	eļļidi
dative (datīv)	eļļõn	eļļõdõn
instrumental (instrumentāl)	eļļõks	eļļõdõks
illative (illatīv)	eļļõz eļļõ	eļļiž
inessive (inesīv)	eļļõs	eļļis
elative (elatīv)	eļļõst	eļļist

References edit

^ Konstantīns Karulis (1992, 2001), Latviešu etimoloģijas vārdnīca, Rīga: AVOTS, →ISBN
^ Seppo Suhonen (1973), Die jungen lettischen Lehnwörter im Livischen, Helsinki: Suomalais-Ugrilainen Seura

Verb edit

eļļõ

to oil
- Tiit-Rein Viitso, Valts Ernštreits (2012–2013), Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz, Tartu, Rīga: TÜ, LVA
  mašīnt eļļõb, laz vȯlkõ kievām
  [you] oil the car in order for it to be easy

Conjugation edit

Conjugation of eļļõ (50)

		singular (ikšlug)			plural (pǟgiņlug)
		1^st person (ežmi pärsōn)	2^nd person (tuoi pärsōn)	3^rd person (kuolmõz pärsōn)	1^st person (ežmi pärsōn)	2^nd person (tuoi pärsōn)	3^rd person (kuolmõz pärsōn)
indicative		ma	sa	ta	mēg	tēg	ne
	present (paldīņāiga)	eļļõb	eļļõd	eļļõb	eļļõm	eļļõt	eļļõbõd
	past (lǟndāiga)	eļļiz	eļļizt	eļļiz	eļļizmõ	eļļiztõ eļļizt	eļļiztõ eļļizt
	future perfect	līb eļļõn	līd eļļõn	līb eļļõn	līm(õ) eļļõnd	līt(õ) eļļõnd	lībõd eļļõnd

indicative negative		ma	sa	ta	mēg	tēg	ne
	present (paldīņāiga)	äb eļ	äd eļ	äb eļ	äb eļļõm	ät eļļõt	äb eļļõt
	past (lǟndāiga)	iz eļ	izt eļ	iz eļ	iz eļļõm	izt eļļõt	izt eļļõt
	future perfect	äb lī eļļõn	äd lī eļļõn	äb lī eļļõn	äb līm(õ) eļļõnd	ät līt(õ) eļļõnd	äb līt(õ) eļļõnd

imperative		—	(sa)	—	(mēg)	(tēg)	—
imperative		—¹	eļ!	—¹	(eļļõgõm!)²	eļļõgid!	—¹

imperative negative		—	(sa)	—	(mēg)	(tēg)	—
imperative negative		—³	alā eļ!	—³	(algõm eļļõgõm!)²	algid eļļõgid!	—³

conditional		ma	sa	ta	mēg	tēg	ne
conditional		eļļõks	eļļõkst	eļļõks	eļļõksmõ	eļļõkstõ	eļļõkstõ

conditional negative		ma	sa	ta	mēg	tēg	ne
conditional negative		äb eļļõks	äd eļļõkst	äb eļļõks	äb eļļõksmõ	ät eļļõkstõ	äb eļļõkstõ

jussive		ma	sa	ta	mēg	tēg	ne
jussive		eļļõg	eļļõg	eļļõg	eļļõgõd	eļļõgõd	eļļõgõd

jussive negative		ma	sa	ta	mēg	tēg	ne
jussive negative		algõ eļļõg	algõ eļļõg	algõ eļļõg	algõd eļļõgõd	algõd eļļõgõd	algõd eļļõgõd

quotative		ma	sa	ta	mēg	tēg	ne
quotative		eļļiji	eļļiji	eļļiji	eļļijid	eļļijid	eļļijid

debitive		minnõn	sinnõn	tämmõn	mäddõn	täddõn	näntõn
debitive		um eļļõmõst	um eļļõmõst	um eļļõmõst	um eļļõmõst	um eļļõmõst	um eļļõmõst
infinitive			eļļõ
gerund			eļļõs
supine			eļļõm
supine abessive			eļļõmõt
active participle			eļļõn
passive participle			eļdõd

¹imperative-like constructions possible with laz (“so that”) + jussive: laz ma/ta eļļõg, laz ne eļļõgõd
²rare, using indicative present more common, laz + jussive construction possible: laz mēg eļļõgõd

³possible to imply an indirect request by using jussive negative: algõ ma/ta eļļõg, algõd ne eļļõgõd

[1] Konstantīns Karulis (1992, 2001), Latviešu etimoloģijas vārdnīca, Rīga: AVOTS, →ISBN

[2] Seppo Suhonen (1973), Die jungen lettischen Lehnwörter im Livischen, Helsinki: Suomalais-Ugrilainen Seura

[1]

[2]