Last modified on 8 March 2015, at 08:16

ablativus

LatinEdit

EtymologyEdit

From auferō (to take away) +‎ -īvus.

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

ablātīvus m (feminine ablātīva, neuter ablātīvum); first/second declension

  1. (grammar) ablative

InflectionEdit

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ablātīvus ablātīva ablātīvum ablātīvī ablātīvae ablātīva
genitive ablātīvī ablātīvae ablātīvī ablātīvōrum ablātīvārum ablātīvōrum
dative ablātīvō ablātīvae ablātīvō ablātīvīs ablātīvīs ablātīvīs
accusative ablātīvum ablātīvam ablātīvum ablātīvōs ablātīvās ablātīva
ablative ablātīvō ablātīvā ablātīvō ablātīvīs ablātīvīs ablātīvīs
vocative ablātīve ablātīva ablātīvum ablātīvī ablātīvae ablātīva

DescendantsEdit