cirito

Latin

Verb

cirītō (present infinitive cirītāre, perfect active cirītāvī, supine cirītātum); first conjugation (Late Latin)

1. Alternative form of quirītō

Conjugation

Conjugation of cirītō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	cirītō	cirītās	cirītat	cirītāmus	cirītātis	cirītant
	imperfect	cirītābam	cirītābās	cirītābat	cirītābāmus	cirītābātis	cirītābant
	future	cirītābō	cirītābis	cirītābit	cirītābimus	cirītābitis	cirītābunt
	perfect	cirītāvī	cirītāvistī	cirītāvit	cirītāvimus	cirītāvistis	cirītāvērunt, cirītāvēre
	pluperfect	cirītāveram	cirītāverās	cirītāverat	cirītāverāmus	cirītāverātis	cirītāverant
	future perfect	cirītāverō	cirītāveris	cirītāverit	cirītāverimus	cirītāveritis	cirītāverint
passive	present	cirītor	cirītāris, cirītāre	cirītātur	cirītāmur	cirītāminī	cirītantur
	imperfect	cirītābar	cirītābāris, cirītābāre	cirītābātur	cirītābāmur	cirītābāminī	cirītābantur
	future	cirītābor	cirītāberis, cirītābere	cirītābitur	cirītābimur	cirītābiminī	cirītābuntur
	perfect	cirītātus + present active indicative of sum
	pluperfect	cirītātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	cirītātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	cirītem	cirītēs	cirītet	cirītēmus	cirītētis	cirītent
	imperfect	cirītārem	cirītārēs	cirītāret	cirītārēmus	cirītārētis	cirītārent
	perfect	cirītāverim	cirītāverīs	cirītāverit	cirītāverīmus	cirītāverītis	cirītāverint
	pluperfect	cirītāvissem	cirītāvissēs	cirītāvisset	cirītāvissēmus	cirītāvissētis	cirītāvissent
passive	present	cirīter	cirītēris, cirītēre	cirītētur	cirītēmur	cirītēminī	cirītentur
	imperfect	cirītārer	cirītārēris, cirītārēre	cirītārētur	cirītārēmur	cirītārēminī	cirītārentur
	perfect	cirītātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	cirītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	cirītā	—	—	cirītāte	—
	future	—	cirītātō	cirītātō	—	cirītātōte	cirītantō
passive	present	—	cirītāre	—	—	cirītāminī	—
	future	—	cirītātor	cirītātor	—	—	cirītantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		cirītāre	cirītāvisse	cirītātūrum esse	cirītārī	cirītātum esse	cirītātum īrī
participles		cirītāns	—	cirītātūrus	—	cirītātus	cirītandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		cirītandī	cirītandō	cirītandum	cirītandō	cirītātum	cirītātū

References

• Georg Getz, Carl Gustav Löwe, Wilhelm C. Heraeus, Wallace M. Lindsay (1901) Corpus glossariorum Latinorum: Thesaurus glossarum emendatarum. Pars posterior. Accedit index Graeco-Latinus et index Anglosaxonico-Latinus‎^[1], volume VII, Leipzig: B. G. Teubner Verlag, page 174