clareo

See also: clareó

Galician

Verb

clareo

1. first-person singular present indicative of clarear

Latin

Etymology

From clārus (“clear”) +‎ -eō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈklaː.re.oː/, [ˈkɫ̪äːreoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈkla.re.o/, [ˈkläːreo]

Verb

clāreō (present infinitive clārēre); second conjugation, no perfect or supine stem

1. to be clear or bright, shine
2. to shine brightly
3. to be clear, obvious, evident
4. to be distinguished, famous or illustrious

Conjugation

• No perfect or supine forms.

Conjugation of clāreō (second conjugation, no supine stem, no perfect stem)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	clāreō	clārēs	clāret	clārēmus	clārētis	clārent
	imperfect	clārēbam	clārēbās	clārēbat	clārēbāmus	clārēbātis	clārēbant
	future	clārēbō	clārēbis	clārēbit	clārēbimus	clārēbitis	clārēbunt
passive	present	clāreor	clārēris, clārēre	clārētur	clārēmur	clārēminī	clārentur
	imperfect	clārēbar	clārēbāris, clārēbāre	clārēbātur	clārēbāmur	clārēbāminī	clārēbantur
	future	clārēbor	clārēberis, clārēbere	clārēbitur	clārēbimur	clārēbiminī	clārēbuntur
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	clāream	clāreās	clāreat	clāreāmus	clāreātis	clāreant
	imperfect	clārērem	clārērēs	clārēret	clārērēmus	clārērētis	clārērent
passive	present	clārear	clāreāris, clāreāre	clāreātur	clāreāmur	clāreāminī	clāreantur
	imperfect	clārērer	clārērēris, clārērēre	clārērētur	clārērēmur	clārērēminī	clārērentur
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	clārē	—	—	clārēte	—
	future	—	clārētō	clārētō	—	clārētōte	clārentō
passive	present	—	clārēre	—	—	clārēminī	—
	future	—	clārētor	clārētor	—	—	clārentor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		clārēre	—	—	clārērī	—	—
participles		clārēns	—	—	—	—	clārendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		clārendī	clārendō	clārendum	clārendō	—	—

Derived terms

• clārēscō
• praeclāreō

 

Related terms

Related terms

• clārē
• clāricō
• clārificātiō
• clārificō
• clārigātiō
• clārigitō
• clārigō
• clārisonus
• clāritās
• clāritūdō
• clāritus
• clārividus
• clārō
• clāror
• clārus

References

• “clareo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “clareo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• clareo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Noun

clareo m (plural clareos)

1. clearing

Verb

clareo

1. first-person singular present indicative of clarear

Further reading

• “clareo”, in Diccionario de la lengua española, Vigésima tercera edición, Real Academia Española, 2014