Dutch

edit

Etymology

edit

Borrowed from Latin dativus.

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /ˈdaː.ti.vʏs/
  • Hyphenation: da‧ti‧vus

Noun

edit

dativus m (plural dativi or dativussen)

  1. (grammar) the dative case or a word therein

Synonyms

edit

Latin

edit

Etymology

edit

From (to give) +‎ -īvus (adjective suffix), a calque of Ancient Greek δοτικός (dotikós).

Pronunciation

edit

Adjective

edit

datīvus (feminine datīva, neuter datīvum); first/second-declension adjective

  1. dative

Declension

edit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative datīvus datīva datīvum datīvī datīvae datīva
Genitive datīvī datīvae datīvī datīvōrum datīvārum datīvōrum
Dative datīvō datīvō datīvīs
Accusative datīvum datīvam datīvum datīvōs datīvās datīva
Ablative datīvō datīvā datīvō datīvīs
Vocative datīve datīva datīvum datīvī datīvae datīva

Descendants

edit

References

edit