liflic

Old English

Etymology

From līf +‎ -līċ.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈliːf.liːt͡ʃ/, [ˈliːv.liːt͡ʃ]

Adjective

līflīċ

1. (relational) life; living, causing life, vital
2. having life, animate, lively

Declension

Declension of līflīċ — Strong

Singular	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	līflīċ	līflīċ, līflīċu, līflīċo	līflīċ
Accusative	līflīcne	līflīċe	līflīċ
Genitive	līflīċes	līflīcre	līflīċes
Dative	līflīċum	līflīcre	līflīċum
Instrumental	līflīċe	līflīcre	līflīċe
Plural	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	līflīċe	līflīċa, līflīċe	līflīċ, līflīċu, līflīċo
Accusative	līflīċe	līflīċa, līflīċe	līflīċ, līflīċu, līflīċo
Genitive	līflīcra	līflīcra	līflīcra
Dative	līflīċum	līflīċum	līflīċum
Instrumental	līflīċum	līflīċum	līflīċum

Declension of līflīċ — Weak

Singular	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	līflīċa	līflīċe	līflīċe
Accusative	līflīċan	līflīċan	līflīċe
Genitive	līflīċan	līflīċan	līflīċan
Dative	līflīċan	līflīċan	līflīċan
Instrumental	līflīċan	līflīċan	līflīċan
Plural	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	līflīċan	līflīċan	līflīċan
Accusative	līflīċan	līflīċan	līflīċan
Genitive	līflīcra, līflīċena	līflīcra, līflīċena	līflīcra, līflīċena
Dative	līflīċum	līflīċum	līflīċum
Instrumental	līflīċum	līflīċum	līflīċum

Descendants

• Middle English: lyflich, lyfly, lifly, lyvely
  • English: lifely, lively
  • Scots: lifely, lively

References

• Joseph Bosworth and T. Northcote Toller (1898) “líflíc”, in An Anglo-Saxon Dictionary‎^[1], 2nd edition, Oxford: Oxford University Press.